Latvija pēdējos gados ir kļuvusi par ievērojamu piemēru zaļajā pilsētplānošanā, parādot, kā iespējams veiksmīgi līdzsvarot ekoloģiskās prasības ar urbāno izaugsmi. Arvien vairāk pašvaldību cenšas radīt vidi, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību un uzlabo dzīves kvalitāti, ne tikai piedāvājot ērtāku infrastruktūru, bet arī nodrošinot dabisko resursu saglabāšanu un integrāciju pilsētvidē.
Viens no galvenajiem elementiem Latvijas zaļajā pilsētplānošanā ir sabiedriskā transporta tīkla attīstība, kas mērķtiecīgi samazina privāto automašīnu izmantošanas nepieciešamību. Pilsētās, kā Rīga, Daugavpils un Liepāja, tiek realizēti projekti, kas veicina tramvaju un autobusu līniju efektivitāti, kā arī nodrošina ērtus savienojumus ar mikrorajoniem. Turklāt tiek ieviestas arī modernas tehnoloģijas, piemēram, elektriskie autobusi un veloru maršruti, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un trokšņu līmeni.
Latvijā zaļie jumti un vertikālie dārzi kļūst par populāru risinājumu, kas ne tikai estētiski bagātina pilsētas, bet arī uzlabo gaisa kvalitāti un pilsētas mikroklimatu. Šādi projekti ir īpaši redzami Rīgas centrā, kur vēsturisko ēku atjaunošana tiek veikta ar uzmanību pret vidi un arhitektūras mantojumu.
Papildus tam, Latvija ir pievērsusi uzmanību arī ūdens resursu pārvaldībai pilsētvidē. Vairākās pilsētās tiek ierīkotas lietusūdens savākšanas sistēmas, lai mazinātu plūdu riskus un efektīvi izmantotu ūdens resursus parkos un dārzos. Veiksmīgs piemērs ir Āgenskalna līcis, kur ir ieviesta ilgtspējīga ūdens apsaimniekošanas sistēma.
Latvijas zaļā pilsētplānošana arī izceļas ar iedzīvotāju iesaisti un sabiedrības informēšanu. Tiek rīkotas regulāras diskusijas un forumi, kuros iedzīvotāji var izteikt savus priekšlikumus un bažas par dažādiem pilsētas attīstības projektiem. Sabiedrības līdzdalība padara attīstības procesu caurspīdīgu un veicina uzticību pārvaldei.
Visbeidzot, enerģētikas ilgtspēja ir vēl viens būtisks aspekts, uz kuru Latvija koncentrējas. Jaunas dzīvojamās un komerciālās ēkas tiek būvētas ar uzsvaru uz energoefektivitāti un atjaunojamo resursu izmantošanu, piemēram, saules paneļiem un ģeotermālo apkuri.
Latvijas piemērs rāda, ka zaļā pilsētplānošana ir ne tikai iespējama, bet arī nepieciešama, lai nodrošinātu veselīgu un ilgtspējīgu nākotni gan iedzīvotājiem, gan videi. Tas nebūt nav vienkāršs uzdevums, taču, apvienojot valdības iniciatīvas, tehnoloģiskas inovācijas un pašu iedzīvotāju iesaisti, zaļā pilsētplānošana var kļūt par pastāvīgu un veiksmīgu modeli arī citur pasaulē.