Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta videi draudzīgām arhitektūras praksēm. Tas nav tikai modes kliedziens, bet nepieciešamība, ņemot vērā klimata pārmaiņas un ierobežotos dabas resursus. Videi draudzīga arhitektūra ne tikai samazina negatīvo ietekmi uz vidi, bet arī padara celtniecību ilgtspējīgāku un ekonomiski izdevīgāku ilgtermiņā.
Viens no galvenajiem aspektiem, kas ietekmē videi draudzīgu arhitektūru Latvijā, ir energoefektivitāte. Enerģijas patēriņa samazināšanai tiek izmantoti dažādi risinājumi, piemēram, pasīvās mājas dizains, kas maksimāli izmanto dabisko apgaismojumu un siltumu. Izolācijas materiāli un augstas kvalitātes logi palīdz samazināt siltuma zudumus, tādējādi samazinot apkures izmaksas un enerģijas patēriņu.
Arvien vairāk arhitektu un celtnieku Latvijā izvēlas izmantot vietējos un atkārtoti izmantojamus materiālus, piemēram, koku, kas ir ilgtspējīgs un atjaunojams resurss. Koks tiek izmantots ne tikai kā konstrukcijas materiāls, bet arī kā interjera elements, kas palīdz radīt siltu un dabīgu vidi. Turklāt koka būvlaukumi rada mazāk atkritumu un ir ekoloģiski draudzīgāki.
Vieni no inovācijām ir "zaļie" jumti un sienas, kas ne tikai uzlabo ēku estētiku, bet arī palīdz samazināt CO2 emisijas un radīt labāku mikroklimatu pilsētā. Šādi risinājumi uzlabo arī ēku siltumizolāciju un palīdz kontrolēt ūdens noteci, tādējādi novēršot plūdus un nodrošinot labāku drenāžu.
Videi draudzīga arhitektūra veicina arī sabiedrības labklājību. Jaunas ēkas tiek projektētas tā, lai tās veicinātu veselīgu dzīvesveidu, integrējot dabas elementus un nodrošinot labu gaisa kvalitāti telpās. Pētījumi liecina, ka tādas vides uzlabo darbu produktivitāti, kā arī iedzīvotāju fizisko un garīgo veselību.
Ekonomikas ziņā ilgtspējīgas celtniecības prakses var būt sākotnēji dārgākas, tomēr tās atmaksājas ilgtermiņā, samazinot ekspluatācijas izmaksas un paaugstinot īpašumu vērtību. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, "zaļo" risinājumu izmaksas kļūst pieejamākas, kas veicina to plašāku pielietojumu.
Kopsavilkumā videi draudzīgas arhitektūras prakses Latvijā rāda ceļu uz ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku nākotni. Šīs prakses ne tikai samazina negatīvo ietekmi uz vidi, bet arī nodrošina ekonomiskas priekšrocības un uzlabo dzīves kvalitāti sabiedrībai. Latvija vairs nav tikai vērotājs no malas, bet aktīvs dalībnieks globālajā kustībā par ilgtspējīgu attīstību.